rībēt
rībēt parasti 3. pers., rīb, pag. rībēja; intrans.
1.Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
PiemēriGandrīz nepārtraukti rībēja pērkons un plaiksnījās zibens.
1.1.Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
PiemēriSkrien gaisā švirkstēdamas raķetes. Rīb šāvieni, un zibsnī uguntiņas.
2.Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
Piemēri..iešņācās ūdenskrāns, un strūkla rībēdama triecās pret skārda vanniņas dibenu.
2.1.Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
PiemēriPrātiņ manu, priecīgo, Kur man bija tevi likt? Saku vārdu - meži skan, Speru soli - zeme rīb.
2.2.Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
PiemēriNepārtraukti tinās magnetofona lente, rībēja dejas soļi..
3.Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
PiemēriCehā rīb mašīnas.
3.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem, to daļām.
PiemēriNo Monmartras puses rībēja rati.
4.Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
PiemēriRībošas bungu skaņas.
4.1.Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
Piemēri..rīb bungas, un tauru dārdoņa trīcina gaisu.
5.Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
Piemēri..sāka tumst un rībēt visa Kuldīgas puse, no kurienes gandrīz vienmēr pie mums nāca lielais pērkons.
Avoti: 6-2. sējums