zadēt
zadēt parasti 3. pers., zad, pag. zadēja; apv.
Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriPūta silts dienvidu vējš, un zaļās lapas ceļmalas kokos zadēja.
Avoti: 8. sējums