zadēt
zadēt parasti 3. pers., zad, pag. zadēja; apv.
Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriPūta silts dienvidu vējš, un zaļās lapas ceļmalas kokos zadēja.
- Pūta silts dienvidu vējš, un zaļās lapas ceļmalas kokos zadēja.
- Zad vārpas, zad kā tūkstoš stīgu, Kad viegla brīze lēni pūš..
- Noriņā zadēja jaunu bērzu smalcīte, kam pa apakšu šur tur viesās sīki alkšņu krūmi.
Avoti: 8. sējums