zābakots
zābakots -ais; s. -a, -ā
zābakoti apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās.
PiemēriGāja zābakoti, gāja pastalās un vīzēs apāvušies, pat ņiprie gani, garos dzērvju zābakos iekāpuši, steidzās brīnumavotu apskatīt.
1.1.Tāds, kam ir apauti zābaki (par kājām).
PiemēriZābakotās kājas blakus asajām sliežu šķautnēm jūtas drošākas.
Avoti: 8. sējums