zābakots
zābakots -ais; s. -a, -ā
zābakoti apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās.
PiemēriGāja zābakoti, gāja pastalās un vīzēs apāvušies, pat ņiprie gani, garos dzērvju zābakos iekāpuši, steidzās brīnumavotu apskatīt.
- Gāja zābakoti, gāja pastalās un vīzēs apāvušies, pat ņiprie gani, garos dzērvju zābakos iekāpuši, steidzās brīnumavotu apskatīt.
- Ezeru skolā, kurā mācās arī zābakoti turīgāku ļaužu pēcteči, ķupiešus [Ķupes ciema bērnus] viņu pastalu dēļ neviens neiedrīkstas izsmiet.
- pārn. Kažokots un zābakots Laiks pa mežu iet.
1.1.Tāds, kam ir apauti zābaki (par kājām).
PiemēriZābakotās kājas blakus asajām sliežu šķautnēm jūtas drošākas.
- Zābakotās kājas blakus asajām sliežu šķautnēm jūtas drošākas.
- ..sieviete.. bija nolikusi mazo, čībā auto kāju cieši blakus viņa lielajai, zābakotajai pēdai..
- Neris nezin kādēļ nevarēja virsmežsargu ieraudzīt ne acu galā. Rēja, lēca gaisā un, snaikstīdamies pēc Mētras zābakotajiem stilbiem, žņaudzās ķēdes galā vai nost.
- pārn. ..viņš padzirda zābakotus soļus. Pa taciņu gar dārzu no kreisās puses nāca kareivis.. smagiem, naglotiem zābakiem kājās.
Avoti: 8. sējums