zābaki
zābaki -u, vsk. zābaks, -a, v.
1.Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla — ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
PiemēriVīriešu zābaki.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis).
1.1.pārn.; vienk. Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Piemēri«Nu, gatavais zābaks, goda vārds!» domās paškritiski izsaucās Sproģis, jo nekad mūžā nebija pārskatījies un pārklausījies tik ļoti un tik muļķīgi..
Stabili vārdu savienojumiDumjš (arī stulbs) kā zābaks.
2.Dzirnavās — graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
PiemēriTie, kuriem pašlaik mala, kabināja maisus pie zābakiem.., kas te nokarājās no griestiem lejup.
Avoti: 8. sējums