vurvulēt
vurvulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; apv.
1.trans. Murmināt.
PiemēriGoda vārds - zem skatuves neko nedzird, kas tur augšā notiek, katrs vurvulē savu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Burbuļot1.
PiemēriĀrā bija gaiša, saulaina pavasara diena... Ūdens vurvulēja pa visiem grāvjiem un renītēm..
Avoti: 8. sējums