iegriezties2
iegriezties [iegriêgries] parasti 3. pers., -griežas, pag. -griezās; refl.
1.Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) — par asmeni, rīku ar asmeni.
PiemēriLemesis, dziļi iegriezies velēnā, cēla biezu zemes kārtu, kas apvēlusies nogūlās aiz arkla kā brūni melns vilnis.
1.1.Iespiesties (kur iekšā) — parasti par ko asu, šķautņainu.
PiemēriCieši apsietā aukla iegriezusies rokā.
1.2.pārn. Izveidoties (par dziļām grumbām).
PiemēriAgnese tūlīt pamanīja, ka māte izskatās vecāka. Rievas pierē un ap muti iegriezušās dziļākas..
1.3.pārn. Ļoti labi saglabāties (atmiņā).
PiemēriVienu nelaimi pēc otras viņš te Krijās piedzīvojis. Gads pēc gada kā melnām svītrām iegriezušies viņa atmiņā.
2.Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) — par spalgu, griezīgu skaņu.
PiemēriDurvis ciet slēdzot, atslēga ieskrapstējās. Šis troksnis iegriezās ne tik daudz ausīs kā smadzenēs.
2.1.Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
Piemēri..viens nosvilpās tā, ka iegriezās ausīs.
3.Neviļus, negribēti iegriezt.
PiemēriMan iegriezās pirkstā.
4.Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
PiemēriPa reizei grieze iegriežas.
Stabili vārdu savienojumiIegriezties sirdī.
Avoti: 3. sējums