iegrimt
iegrimt -grimstu, -grimsti, -grimst, pag. -grimu; intrans.
1.Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
PiemēriSlēpes iegrimst sniegā.
- Slēpes iegrimst sniegā.
- Ratu ritenis iegrimis dubļos.
- Apsēsties sienā un iegrimt.
- Zeme bija mīksta un silta, kājas ik solī iegrima līdz potītei.
- Savāda gulta, bez galvgaļa un kājgaļa, toties brīnišķīgi mīksta. Ilga apsēžas, viņa viegli iegrimst.
- ..[traktors] šeit dežurēs visu nakti, palīdzēs izvilkt no dūksts iegrimušos kombainus.
1.1.Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) – piemēram, par celtnēm.
PiemēriAiz vecuma zemē iegrimušās.. dzīvojamās mājas.. mirgoja braucējiem pretī..
- Aiz vecuma zemē iegrimušās.. dzīvojamās mājas.. mirgoja braucējiem pretī..
- ..pašā kapsētas vidū gulēja tas lielais kaltais akmens, gandrīz pavisam zemē iegrimis.
- Stāvēdama kuļmašīna bija iegrimusi un negribēja kustēties no vietas.
1.2.Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) – par priekšmetu, ķermeni.
Piemēri..vērojam bojas. Ja tās mazliet iegrimušas ūdenī, tad tā ir liecība, ka tīklos daudz zivju, kas ar savu smagumu velk bojas uz leju.
- ..vērojam bojas. Ja tās mazliet iegrimušas ūdenī, tad tā ir liecība, ka tīklos daudz zivju, kas ar savu smagumu velk bojas uz leju.
- ..kuģa sāniem tuvojas dziļi iegrimušās, pilnās zvejas motorlaivas..
- Airi klusi iegrimst un klusi paceļas.., atstājot aiz sevis mazus, apaļus ūdens virpuļus..
- ..meitenes peldēja un nira kā lielas, baltas zivis, te parādīdamās virspusē, te iegrimdamas dziļumā.
Stabili vārdu savienojumi
- Iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti idioma — Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
2.Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
PiemēriUzkāpuši zirgam mugurā, viņi iegrima biezajā rīta miglā..
- Uzkāpuši zirgam mugurā, viņi iegrima biezajā rīta miglā..
- Zete.. palika stāvot un skatoties, kā tumsā iegrima Pētera augums.
2.1.Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
PiemēriSaule gan iegrima.. mežā skaidra, bet kas zin, vai uz rītu nesavilks atkal lietu?
- Saule gan iegrima.. mežā skaidra, bet kas zin, vai uz rītu nesavilks atkal lietu?
- Biezā dūmaka, kurā iegrima saule, bija pakāpusies līdz pašam zenītam, necaurredzami nosegdama debess jumu.
- ..saule iegrimst jūrā..
2.2.Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
PiemēriKalni iegrimst miglā.
- Kalni iegrimst miglā.
- Nakts tumsā iegrimušais ciems.
- Gluži nemanot uznāca krēsla. Priedes un egles iegrima mīkstā, nenoteiktā tumsā..
- Cēliena beigās skatuve lēni iegrimst tumsā..
- ..vakari ātri satumsa, pilsēta iegrima zilgani pelēkā miglā..
2.3.parasti saliktajos laikos Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
PiemēriDārzos iegrimis ciems.
- Dārzos iegrimis ciems.
- ..izmēģinājumu stacijas ēkas iegrimušas kokos. No vienas puses tā piekļāvusies tumšai eglainei, no otras to nosedz vareni lapu koki un milzīgas žuburainas ābeles.
- Visur acij tīkamas, dārza zaļumā iegrimušas ģimenes mājiņas.
- Birzīm cauri, druvām garām balti ceļi skrien Tur, kur, ziedos iegrimusi, pilsētiņa torņus slien.
- Sniegos iegrimušas visas Vecborisovas sādžas viensētas..
3.Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
PiemēriIegrimt rakstīšanā.
- Iegrimt rakstīšanā.
- Iegrimt aprēķinos.
- ..jaunais laboratorijas vadītājs iegrima darbā - dienu paņēma eksperimenti, vakarus un naktis - teorētiskā sagatavošanās.
- Viņi bija tik ļoti iegrimuši sarunā, ka nepamanīja Gunāru un neatņēma viņa sveicienu.
- Viņa.. skatījās, kā tēvs, iegrimis lasīšanā, šķiet aizmirsis visu, kas dienā piedzīvots un rīt gaidāms.
3.1.Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
PiemēriIegrimt atmiņās.
- Iegrimt atmiņās.
- Iegrimt vienaldzībā.
- Domās iegrimis, viņš nedzirdēja, ka pie durvīm pieklauvē.
- Niknums pārvērtās tai vēl ļaunākā garastāvoklī - klusēšanā. Viņa iegrima mākslotā nejūtībā.
- ..nemanot viņš bija iegrimis cietā, veselīgā darba cilvēka miegā.
- pārn. Acis apstājas pie snaudā iegrimuša mežezera.
- Abi gājēji bija sevī iegrimuši un domāja katrs savu domu..
Stabili vārdu savienojumiIegrimt sevī.
- Iegrimt sevī — Nodoties savām domām, tā ka nesajūt apkārtējo.
3.2.Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
Piemēri..viss bija iegrimis nakts mierā un klusumā.
- ..viss bija iegrimis nakts mierā un klusumā.
- ..gaudīgs kauciens atskan baltā mierā iegrimušos laukos..
3.3.Pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā).
PiemēriBezdarbībā Aija bija iegrimusi tādā mērā, ka necieta arī, ja Jānis strādāja.
- Bezdarbībā Aija bija iegrimusi tādā mērā, ka necieta arī, ja Jānis strādāja.
- Atkal izrāda tādas repertuāra «vecmāmiņas» kā «Lenore»,.. «Trīs klenderi», kas jau sen pelnījušas iegrimt aizmirstībā.
4.parasti 3. pers. Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
PiemēriLatvijas teritorijā.. zemes garoza vairākkārt svārstījās - gan pacēlās, gan iegrima.
- Latvijas teritorijā.. zemes garoza vairākkārt svārstījās - gan pacēlās, gan iegrima.
- Virzienā uz Dāniju [Baltijas] jūras dibens iegrimst, bet Botnijas līcis pamazām ceļas uz augšu.
- Tur [kapos] smiltis iegrimušas, Nav lemta piemiņa..
- Spilva [pļava] bija slapja, kad nometās ceļos, kūdra iegrima žļurkstēdama..
4.1.parasti saliktajos laikos Iekrist6.
PiemēriDidzī raudzījās gaišas, dobumos dziļi iegrimušas acis..
- Didzī raudzījās gaišas, dobumos dziļi iegrimušas acis..
- ..te gulēja pieaudzis, pat jau novecojis cilvēks, vēju brūni appūsts, iegrimušiem vaigiem..
- Ap acīm ēnojās tumši loki, lūpu kaktiņi bija sāpīgi iegrimuši..
Avoti: 3. sējums