nolocīt
nolocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
1.Pavērst uz leju (ko uzlocītu). Arī norotīt.
PiemēriNolocīt uzrotītās piedurknes.
1.1.Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
PiemēriImants ar pārējiem puišiem ātri nolocīja pāris alkšņu..
2.Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
PiemēriNolocīt un atšūt svārkiem apakšējo malu.
3.Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
Piemēri..lidodama mīkstu balsi noloka pelēkā vārna..
3.1.intrans.
PiemēriNo.. piekalnes izlaidās vālodze, pārskrēja ceļam un, eglē iemetusies, nolocīja nedzirdēti skani un slaidi.
4.sar. Noēst ar lielu apetīti.
Piemēri..bija notiesāta beidzamā karote zupas un nolocīts pēdējais maizes kancis.
Avoti: 5. sējums