Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nolīt
nolīt -līstu, -līsti, -līst, pag. -liju; intrans.
1.parasti 3. pers. Līt un pārstāt līt (par lietu).
PiemēriLietus nolijis pamatīgs. Visi grāvji un grambas vēl ūdens pilnas.
  • Lietus nolijis pamatīgs. Visi grāvji un grambas vēl ūdens pilnas.
  • Smalks lietus pār pilsētu nolīst..
  • Ir nolijuši atkala. Ietve zem spuldzēm spīd kā spogulis.
  • pārn. «Ne jau dālderu, bet īsts pērļu lietus esot nolijis.»
1.1.Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
PiemēriAugstienēs nolīst par 30-40 milimetriem vairāk nokrišņu nekā zemienēs.
  • Augstienēs nolīst par 30-40 milimetriem vairāk nokrišņu nekā zemienēs.
  • ..augustā nolīst visvairāk lietus..
1.2.Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
PiemēriDarbs tikai vējam uzdzīt no jūras lietus mākoņus, kad tie jau nolīst pār piekrasti..
  • Darbs tikai vējam uzdzīt no jūras lietus mākoņus, kad tie jau nolīst pār piekrasti..
  • Tagad virs eglēm karājās melns padebess, par kuru rudenī nevar galvot - tas var pārskriet pāri, var arī nolīt īsā, bet spēcīgā lietū.
  • ..saule izgaiņāja miglas vālus; tie nolija zemē smagās rasas lāsēs..
2.parasti 3. pers. Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
PiemēriVēsās [dušas] strūkliņas.. nolīst pāri visam augumam..
  • Vēsās [dušas] strūkliņas.. nolīst pāri visam augumam..
  • ..aizkavējusies un paslēpusies lietus lāse nolija uz kakla.
  • pārn. Jau kā Mārtiņa Robežnieka brālis vien viņš var likties šaubīgs un arestējams... Karsta salka viņam nolīst pār muguru.
2.1.Noritēt, nopilēt (par asarām, sviedriem).
PiemēriAsaras nolīst uz rokām..
  • Asaras nolīst uz rokām..
2.2.Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
Piemēri..Rūtiņa atvēcināja roku tik sparīgi, ka daži vīna piliem nolija uz spodrās grīdas..
  • ..Rūtiņa atvēcināja roku tik sparīgi, ka daži vīna piliem nolija uz spodrās grīdas..
  • Mudīte.. pēkšņi pasit mātes roku uz augšu, zāles nolīst uz segas.
2.3.pārn. Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) – par sīkiem priekšmetiem.
PiemēriDzirksteļu virpulis.. nolīst uz tālāko, vēl neskarto jumta daļu.
  • Dzirksteļu virpulis.. nolīst uz tālāko, vēl neskarto jumta daļu.
  • Priedēs iespurdz vējš, un uz ceļa nolīst ziedputekšņu lietus.
  • Pāri estrādei nolīst ziedu lietus. Tas virsdiriģentiem par viņu pūlēm.
2.4.pārn. Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) – par gaismu.
PiemēriMirkļiem mēness ripu aizsedza tumši, skrejoši mākoņi. Saraustītas ēnas pārslīdēja ielejai, un atkal balta gaisma nolija pār zemi..
  • Mirkļiem mēness ripu aizsedza tumši, skrejoši mākoņi. Saraustītas ēnas pārslīdēja ielejai, un atkal balta gaisma nolija pār zemi..
  • Sārta blāzma piepilda istabu un nolīst pār mūsu sejām.
  • ..sārtās strēles nolīst man pāri.
2.5.pārn. Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
Piemēri..kā piķa lietus pār viņu nolija pārmetumi: «Redz, kāda tu esi! Es saucu, saucu, bet būtu jele atskatījusies!»
  • ..kā piķa lietus pār viņu nolija pārmetumi: «Redz, kāda tu esi! Es saucu, saucu, bet būtu jele atskatījusies!»
  • ..vesela lāstu straume nolīst pār audzinātāja galvu.
  • Pār Georgu nolija zobgalību lietus.
  • Nolīst smieklu šalts..
2.6.pārn. Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) – par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
Piemēri..kā saule pār zēnu nolītu mātes mīlestība.
  • ..kā saule pār zēnu nolītu mātes mīlestība.
2.7.pārn. Spēja atspoguļoties (sejā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
Piemēri..pār mīlīgajām sejas grumbiņām kā silts jūlija lietus.. nolija laimes pilns smaids.
  • ..pār mīlīgajām sejas grumbiņām kā silts jūlija lietus.. nolija laimes pilns smaids.
  • ..Un atminas pār tevi nolīst Kā pavasara lietus silts.
3.parasti 3. pers. Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
Piemēri..ūdensnesēja aiziet, ka ne pilīte nenolīst.
  • ..ūdensnesēja aiziet, ka ne pilīte nenolīst.
4.Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.
PiemēriMelni nolijušā asfaltā atplaiksnās ugunis..
  • Melni nolijušā asfaltā atplaiksnās ugunis..
  • Meitene pasmaida mazliet, tā kā uz nolijušas rūts sīku saules staru ieraudzīdama..
  • ..viņš ierauga.. lietus lāsēm nolijušu seju un lūpas..
  • Pēteris pārnāca Kalniņos atpakaļ, nolijis slapjš kā žurka.
4.1.Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to). Līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
PiemēriGrīda nolijuši ar ūdeni.
  • Grīda nolijuši ar ūdeni.
  • Galds nolijis ar tinti.
  • ..viņas lielā seja bija asarām nolijuši.
  • ..piere nolija ar aukstām sviedru lāsēm.
Avoti: 5. sējums