nolūgties
nolūgties -lūdzos, -lūdzies, -lūdzas, pag. -lūdzos; refl.; trans.
1.Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
Piemēri«Un tu - tūliņ šovakar nolūgsies māti un Jāni. Es arī sacīšu, lai viņš tev piedod.»
- «Un tu - tūliņ šovakar nolūgsies māti un Jāni. Es arī sacīšu, lai viņš tev piedod.»
- «Ko tu man piedod? Es nekā neesmu izdarījusi. Tev drīzāk vajag mani nolūgties.»
- ..viņa prata dārznieku tik smalki nolūgties, ka Tenis tai atkal un atkal piedeva.
1.1.intrans.
PiemēriEdvarts: Es jau nu no savas puses to puiku nopēru vis... gribēju pat, lai viņš nolūdzas.
- Edvarts: Es jau nu no savas puses to puiku nopēru vis... gribēju pat, lai viņš nolūdzas.
- Reizēm likās, ka bērns saprot, ko nodarījis, tomēr bija par lepnu, lai nolūgtos.
Avoti: 5. sējums