nolūkot
nolūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
PiemēriLīzbete jau bij nolūkojusi kaujamo aveņu un aitu..
1.1.Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
PiemēriDivas reizes ieskrēja Bērziņu Liena, nolūkojusi brīdi, kad Osiene aizgāja uz kūti..
1.2.Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīt (2).
PiemēriTepat Brocēnos abi puiši nolūkoja sievas: Stepans — Mariju, bet Viktors — Viju.
2.Novērot, noskatīties.
PiemēriElla.., būdama ziņkāra dvēsele, notikumu nolūkoja pa atslēgas caurumu.
2.1.Vērtējoši apskatīt, noskatīt.
Piemēri«Tikai siltāka gan, jaunskungs, man nekā ragavās nav,» vedējs saka, Kalāču Eduardu ar kritisku aci nolūkodams.
Avoti: 5. sējums