nolobīties
nolobīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās
1.Refl. → nolobīt. Tikt nolobītam.
PiemēriCieti vārītas olas nolobās viegli.
1.1.Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
PiemēriVairākas bērzu sugas veido mežus Ziemeļamerikā, piemēram, papīra bērzs.., kam tāss viegli nolobās..
Avoti: 5. sējums