nolobīt
nolobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
PiemēriNolobīt riekstu.
- Nolobīt riekstu.
- ..Edžiņs nolobīja divas olas un vienu iespieda mātei saujā. «Ēd tu arī.»
- Silva izmeklē lielāko apelsīnu, veikli noloba un taisnīgi sadala trijās daļās..
- «Silvīt, un no sākuma taču viņš par tevi smējās - tavs nodegušais deguns esot kā piecreiz nolobīts sīpols.»
1.1.Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
PiemēriNolobīt ar pirkstiem apelsīnam mizu.
- Nolobīt ar pirkstiem apelsīnam mizu.
- Nolobīt žāvētai reņģei ādu.
- Nolobi čaumalu, ņem sev kodolu.
- Herberts nolobīja no šampanieša pudeles galviņas alumīnija foliju..
- Vītols iedzer un nopūlas siļķes gabalam nolobīt mīkstumu no asakas.
Avoti: 5. sējums