smieties
smieties smejos, smejies, smejas, pag. smējos; refl.
1.Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
PiemēriPriecīgi smieties.
- Priecīgi smieties.
- Bezbēdīgi smieties.
- Zobgalīgi smieties.
- Ļauni smieties.
- Smieties aiz laimes.
- Smieties līdz asarām.
- Skaļi smieties.
- Klusu smieties.
- Smieties pilnā kaklā.
- Sedlinieks smējās kratīdamies, līgodamies, pat asaras saskrēja acīs.
- Anneli nekur nelaida, un viņa arī nevarēja paiet. Kā soli spēra, tā sapinās lakatos un novēlās, bet citi gardi smējās.
- ..viņa smējās aizrautīgi un jautri, tā ka beidzot viņš neizturēja un arī iesmējās..
- ..«zelta medaļu jums man izdevās nogriezt, bet vēl jau nevar zināt, kurš smiesies pēdējais!»
- pārn. Zem sevis klusi Smejas strautiņi, Visi uz vienu pusi Tekoši..
- pārn. Es lūdzos, lai bērzi šeit baltāki aug, Lai laipnāk pienenes smejas..
- Vīri smejas locīdamies, vīri rēc un sit sev pa gurniem, vīri slauka smieklu asaras..
- Kungs smejas, līks palikdams.
Stabili vārdu savienojumiKaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas.
- Kaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas sar. — Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Smejas (vai) līks palikdams sar. — Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- Smejas locīdamies — Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
- Smejas, vēderu (rokām) turēdams, arī smejas kā kutināts idioma — Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- Smejies vai raudi sar. — Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- Smieties bārdā sar. — Smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni).
1.1.trans.
Piemēri..viņš smējās atkal savus gardos smiekliņus..
- ..viņš smējās atkal savus gardos smiekliņus..
- Laura smējās rupju vīrieša smieklu, virslūpa neglīti saraucās augšup..
1.2.trans. Jokojot teikt, runāt (ko).
PiemēriBet tēvs reiz smējās: ja mans dēls būs mācītājs, es iešu par ķesteri.
- Bet tēvs reiz smējās: ja mans dēls būs mācītājs, es iešu par ķesteri.
1.3.pārn. Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
PiemēriBet tēvoča acis joprojām smējās, grimdamas dziļajos maisiņos, kas karājās zem tām.
- Bet tēvoča acis joprojām smējās, grimdamas dziļajos maisiņos, kas karājās zem tām.
- Man smejas acis, un tie ir vislielākie smiekli..
- Viņas acis smejas vēl vairāk nekā mute.
1.4.pārn. Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
Piemēri..smejas kaivas spilgtiem kliedzieniem Un atraisītiem spārniem vētrā līgo.
- ..smejas kaivas spilgtiem kliedzieniem Un atraisītiem spārniem vētrā līgo.
- Saule pār Dzimteni lejas, - Cīruļi, Cīruļi smejas!
2.Zoboties.
Piemēri..drīz apmierinājos, lai gan vēl ilgi man bija sāpīgi ap sirdi. Kādēļ viņi smējās par skolotāju? Visi viņi taču nesen tikai pie viņa mācījušies, visiem tiem viņš tikai labu vien gribējis un darījis. Varēja jau par mani vien smieties, viņu neaizskarot.
- ..drīz apmierinājos, lai gan vēl ilgi man bija sāpīgi ap sirdi. Kādēļ viņi smējās par skolotāju? Visi viņi taču nesen tikai pie viņa mācījušies, visiem tiem viņš tikai labu vien gribējis un darījis. Varēja jau par mani vien smieties, viņu neaizskarot.
- ..asinis viņš nevarēja ciest... Saime slepus smējās par tādu pakulu dūšu..
- «Varbūt tu smiesies par mani,» pēc brītiņa viņš iesāka, un Mirdza juta, cik grūti viņam runāt. «Man dažreiz liekas, ka tu par mani smejies.»
- pārn. Tev nē, tev nesacīšu vairs nekā - par mums aiz muguras jau atvasara smejas..
3.Nebaidīties, arī neuztraukties.
PiemēriSkābes nokodināja Ievas pirkstus melnus, bet viņa smējās par to.
- Skābes nokodināja Ievas pirkstus melnus, bet viņa smējās par to.
- «Tad lielisks laiciņš! Ja tāds pastāvēs, smiedamies tiksim galā ar sienu!»
Stabili vārdu savienojumiKā smejies.
- Kā smejiessar. — Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
Avoti: 7-2. sējums