smieklīgs
smieklīgs -ais; s. -a, -ā
smieklīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs (1). Uzjautrinošs.
PiemēriSmieklīgs atgadījums.
2.Tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu. Arī jocīgs2.
PiemēriVeselīgie puiši.. [kafejnīcā] dzēra vīnu. Egle, kas sēdēja pretī, viņiem šķita smieklīgs, jo, pastiepis izkaltušo kaklu, stīvi raudzījās ārā pa logu un muļķīgi grūstīja savu kafijas tasi.
2.1.Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriBijušo Mežamietānu vecais ērbēģitis lielās muižkunga mājas galā izskatījās taisni smieklīgs..
2.2.apst. Tā, ka jāsmejas. Arī jocīgi, dīvaini.
PiemēriTaisni smieklīgi, bet vienreiz atkal pēc daudziem gadiem viņš tiešām kaut kā pavisam negaidīti un pārsteidzoši bija viens.
3.apst. Ļoti (parasti par ko mazu).
Piemēri..tas [jērs].. skrēja virsū Krančelim, grasīdamies to nobadīt ar saviem smieklīgi niecīgajiem raģeļiem..
Avoti: 7-2. sējums