smiekli
smiekli -u, vsk. smiekls, -a, v.
1.Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
PiemēriPriecīgi smiekli.
Stabili vārdu savienojumiIzplūst smieklos. Izspiest smieklu.
1.1.dsk.; pārn. Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).
PiemēriMākslā vajadzīgi šie kontrasti: smiekli un nopietnība, bezbēdība un traģika.
2.vsk.; sar. Tas, kas ir niecīgs, arī nenozīmīgs. Nieks, sīkums.
PiemēriKā atnācu, tā arī aiziešu, nav jau nemaz tik tālu. Vasarā tīrais smiekls. Ar divriteni pusstundā.
2.1.ģen.: smiekla, adj. nozīmē Niecīgs, arī nenozīmīgs.
Piemēri«Kad nu pēkšņi man radās izdevība gleznot Salgailes baznīcā, ar drebošu sirdi pieņēmu šo darbu par smiekla atlīdzību.»
Stabili vārdu savienojumiPa smieklam. Par smieklu. Smiekla (arī nieka) lieta.
Avoti: 7-2. sējums