smiet
smiet smeju, smej, smej, pag. smeju.
1.intrans. Smieties1.
Piemēri..viņš [zēns] pat pacērt galvu pa auna modei, un nu smej visi - gan zēni, ganj Mikus.
1.1.trans.
PiemēriViņnākt aizgāju purvāju laukā - Dzērvenes pēdējo smieklu smej.
2.trans. Zobot.
PiemēriMuižas ļaudis viņu atklāti smēja, ka kļuvis dzīvas sievas atraitnis jau otrā nedēļā pēc kāzām.
2.1.intrans. Zoboties. Smieties (2).
PiemēriViņi uz Janku raudzījās kā uz svešinieku, bieži pat smēja un ņirgājās, kad Janka gatavoja skolas uzdevumus.
Avoti: 7-2. sējums