zobot
zobot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
PiemēriZobot sliņķi.
- Zobot sliņķi.
- Zobot gļēvuli.
- Apradis [Miķelis] ar to, ka viņu jau zobo no puiša dienām, ka tas nevar izrunāt dažas skaņas..
- Ballēs meitas šo zoboja: «Vai tu, Arvīd, ar savu mammiņu atnāci?»
- Ja muļķis tevi zobo, Nekas - lai tikai ņirdz. Ja gudrais velk uz zoba, Tad laikam pamats ir.
Stabili vārdu savienojumiZobot no panckām ārā.
- Zobot no panckām ārā vienk. — Stipri zobot.
Avoti: 8. sējums