zobs | LLVV

zobs

zobs -a, v.

1.Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.

PiemēriVeselīgi zobi.

Stabili vārdu savienojumi(Ap)vārdot zobus (kādam). (Ar) gariem zobiem.

(Ap)vārdot zobus (kādam) sar. — Neatlaidīgi pierunāt (kādu).
(Ar) gariem zobiem sar. — 1. Bez patikas, bez apetītes (ēst).2. Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
(Ie)cirst zobus — Strauji (ie)kost (kur).
(Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu sar. — Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
(Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) sar. — Būt bez pārtikas, uztura.
(Pa)rādīt zobus — 1. (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).2. Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.3. (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem sar. — Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
(Uz)vilkt (arī ņemt, paķert) uz zoba sar. — (iz)zobot (kādu).
Aci pret aci, zobu pret zobu — Saka par tiešas izrēķināšanās, atriebības principu.
Acu zobs — Acuzobs.
Apbruņot līdz zobiem — Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Ar zobiem un nagiem sar. — Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Būt pa zobam sar. — Atbilst kāda prasībām, iespējām.
Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) — Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
Ciest kā zobu sāpes sar. — Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Dabūt pa zobiem vienk. — Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Griezt zobus — 1. Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).2. Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Griezt zobus (arī krūtis) pretī — Bezbailīgi, droši pretoties.
Gudrības zobs — Pēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
Iekost mēli (arī lūpu) zobos — Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
Ir zobs (uz kādu) — Saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) sar. — Ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
Izraut no zobiem (arī no nagiem) sar. — Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
Karāties zobu (arī mata, zara) galā sar. — Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Klabināt zobus — Sajust stipru aukstumu. Izjust lielas bailes, satraukumu.
Laika zobs — Novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
Likt uz zoba sar. — Nogaršot, ēst (ko).
Likt zobus — Iestiprināt zobu protēzes.
Nāve zobu (arī deguna) galā sar. — Saka, ja paredzama drīza nāve.
Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos — 1. Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).2. Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
Patrīt zobus (arī mēli) — Pajokot. Arī patenkot.
Piena zobi — Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
Sadot pa zobiem vienk. — Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sakost zobus — 1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.2. Sasprindzināt spēkus.
Saule ar zobiem — Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
Trīt zobus — 1. Tenkot.2. Izjust ienaidu, (pret kādu). Arī ļaunoties.
Zibināt zobus — Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zoba cements — Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Zoba ligzdiņa — Alveola (2).
Zoba mīkstums — Pulpa.
Zobi klab — Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Zobi niez sar. — Saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
Zobi sitas — Saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
Zobi stingst — Saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
Zobi vaļā vien stāv sar. — Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Zobs uz zoba neturas sar. — Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
Zobu akmens — Zobakmens.
Zobu tehniķis — Speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
Zobu trūde (arī puve sar.) — Kariess.

2.Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).

PiemēriŠķieta zobs.

Stabili vārdu savienojumiKaujas zobs.

2.1.Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka daļa, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.

PiemēriKausa zobs.

Stabili vārdu savienojumiMotorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus.

2.2.Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.

PiemēriIzkapts zobs.

3.tehn. Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos). Īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.

PiemēriTaisnais zobs.

Stabili vārdu savienojumiVilka zobi.

Avoti: 8. sējums