zobs
zobs -a, v.
1.Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
PiemēriVeselīgi zobi.
- Veselīgi zobi.
- Nedzīvs zobs.
- Zoba kronis.
- Zoba kakliņš.
- Zoba sakne.
- Zoba emalja.
- Zobu šķilšanās.
- Zoba plombēšana.
- Zobu sāpes.
- Zobu protēze.
- Izraut zobu.
- Tīrīt zobus ar suku.
- Juta turpina ēst, baltie, līdzenie zobi norauj maizes ņukai kumosu. Katram žokļu sacirtienam līdzi kustas smailais degungaliņš, it kā arī tas piedalītos ēdiena sasmalcināšanā.
- Ar mums [viesībās] sasveicinoties, smaidos atsedzās dabiska un mākslīga kaula, zelta un platīna zobi..
- ..atvērās durvis, un tajās iestājās.. dāma rīta mētelī, neapkoptu, bāli gurdenu seju, pajukušiem bezkrāsas matiem, ar cigareti zobos.
- Zobi abiniekiem ir nelieli, noderīgi tikai barības satveršanai, bet ne sasmalcināšanai.
- pārn. Pelēkās, grubuļainās mizas šķautnes [ozolam] ir izturības tērauds, kam netiek cauri ne saules adatas, ne sala zobi.
- pārn. Reizes divas lietutiņš rasināja. Pērkons zobus pret pamali asināja.
- ..[sastrutojuma gadījumā] bojājas parodonta spraugas slēgums un iekaisums pāriet uz zoba ligzdiņu..
- ..uz mani raudzījās zēns ar vasarraibumiem apsijātu degungalu un izkritušiem piena zobiem.
- Paši pēdējie dzerokļi (pa vienam katrā žokļu pusē) izaug parasti ne agrāk kā 18 gadu vecumā, bet nereti pat ap 25.-30. dzīves gadu, un tos sauc par gudrības zobiem.
- Gribu sameklēt firmu, kas apmācīs arodā.. Gribu kļūt zobu tehniķis.
- Tik ļoti, tik neatturami gribas noplēst garozu, dziļi iecirst zobus puskukulim sānos.
- ..Šai kausā lej avota lāsi, No kuras tev zobi stingst.
- ..[no pārdzīvojuma] soli paspert nevarēju, pāraudāt arī ne, tikai zobi klabēja..
- ..naktis uznāca ļoti aukstas un lika klabināt zobus.
- Mēs drebam salā, un zobi par varēm sitas klaboņā.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)vārdot zobus (kādam). (Ar) gariem zobiem.
- (Ap)vārdot zobus (kādam) sar. — Neatlaidīgi pierunāt (kādu).
- (Ar) gariem zobiem sar. — 1. Bez patikas, bez apetītes (ēst).2. Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- (Ie)cirst zobus — Strauji (ie)kost (kur).
- (Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu sar. — Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
- (Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) sar. — Būt bez pārtikas, uztura.
- (Pa)rādīt zobus idioma — 1. (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).2. Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.3. (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- (Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem sar. — Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
- (Uz)vilkt (arī ņemt, paķert) uz zoba sar. — (iz)zobot (kādu).
- Aci pret aci, zobu pret zobu idioma — Saka par tiešas izrēķināšanās, atriebības principu.
- Acu zobs — Acuzobs.
- Apbruņot līdz zobiem idioma — Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- Ar zobiem un nagiem sar. — Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- Būt pa zobam sar. — Atbilst kāda prasībām, iespējām.
- Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) idioma — Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- Ciest kā zobu sāpes sar. — Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Dabūt pa zobiem vienk. — Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
- Griezt zobus idioma — 1. Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).2. Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Griezt zobus (arī krūtis) pretī idioma — Bezbailīgi, droši pretoties.
- Gudrības zobs — Pēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
- Iekost mēli (arī lūpu) zobos idioma — Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Ir zobs (uz kādu) idioma — Saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
- Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) sar. — Ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
- Izraut no zobiem (arī no nagiem) sar. — Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
- Karāties zobu (arī mata, zara) galā sar. — Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
- Klabināt zobus — Sajust stipru aukstumu. Izjust lielas bailes, satraukumu.
- Laika zobs idioma — Novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- Likt uz zoba sar. — Nogaršot, ēst (ko).
- Likt zobus — Iestiprināt zobu protēzes.
- Nāve zobu (arī deguna) galā sar. — Saka, ja paredzama drīza nāve.
- Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos idioma — 1. Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).2. Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
- Patrīt zobus (arī mēli) idioma — Pajokot. Arī patenkot.
- Piena zobi — Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- Sadot pa zobiem vienk. — Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Sakost zobus idioma — 1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.2. Sasprindzināt spēkus.
- Saule ar zobiem idioma — Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- Trīt zobus idioma — 1. Tenkot.2. Izjust ienaidu, (pret kādu). Arī ļaunoties.
- Zibināt zobus — Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
- Zoba cements — Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
- Zoba ligzdiņa — Alveola (2).
- Zoba mīkstums — Pulpa.
- Zobi klab — Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Zobi niez sar. — Saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
- Zobi sitas — Saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
- Zobi stingst — Saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
- Zobi vaļā vien stāv sar. — Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- Zobs uz zoba neturas sar. — Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
- Zobu akmens — Zobakmens.
- Zobu tehniķis — Speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
- Zobu trūde (arī puve sar.) — Kariess.
2.Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
PiemēriŠķieta zobs.
- Šķieta zobs.
- Pils torņa zobi.
- ..viņš iedod atslēgu. Tā ir pavisam jauna, smalki ievīlētiem zobiem.
- Starp diviem milzu klints zobiem - iesprūdis enkurs.
Stabili vārdu savienojumiKaujas zobs.
- Kaujas zobs mil. — Šautenes aizslēga elements.
2.1.Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka daļa, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
PiemēriKausa zobs.
- Kausa zobs.
- Viņš sāka ēvelēt, bet te gadījās noraut pāri svītrai, te atkal ciets zars izrobīja ēveles zobu.
- Viņš sāka cilāt pļaujammašīnas [pļaujmašīnas] zobus.
Stabili vārdu savienojumiMotorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus.
- Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus — Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
2.2.Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
PiemēriIzkapts zobs.
- Izkapts zobs.
- Uzskati koku, ko cirvja zobs dziļi ievainojis!
3.tehn. Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos). Īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
PiemēriTaisnais zobs.
- Taisnais zobs.
- Dzenošais zobs.
- Zoba galva.
- Zoba kāja.
- Zoba augstums.
- Zoba biezums.
- Zobu griešanas mašīna.
- Iefrēzēt zobus.
- ..zobrata zobiem jābūt izturīgiem pret triecieniem vai, kā mēdz teikt, ar augstu stīgrību.
Stabili vārdu savienojumiVilka zobi.
- Vilka zobi — Vilkazobi.
Avoti: 8. sējums