smieties
smieties smejos, smejies, smejas, pag. smējos; refl.
1.Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
PiemēriPriecīgi smieties.
Stabili vārdu savienojumiKaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas.
1.1.trans.
Piemēri..viņš smējās atkal savus gardos smiekliņus..
1.2.trans. Jokojot teikt, runāt (ko).
PiemēriBet tēvs reiz smējās: ja mans dēls būs mācītājs, es iešu par ķesteri.
1.3.pārn. Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
PiemēriBet tēvoča acis joprojām smējās, grimdamas dziļajos maisiņos, kas karājās zem tām.
1.4.pārn. Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
Piemēri..smejas kaivas spilgtiem kliedzieniem Un atraisītiem spārniem vētrā līgo.
2.Zoboties.
Piemēri..drīz apmierinājos, lai gan vēl ilgi man bija sāpīgi ap sirdi. Kādēļ viņi smējās par skolotāju? Visi viņi taču nesen tikai pie viņa mācījušies, visiem tiem viņš tikai labu vien gribējis un darījis. Varēja jau par mani vien smieties, viņu neaizskarot.
3.Nebaidīties, arī neuztraukties.
PiemēriSkābes nokodināja Ievas pirkstus melnus, bet viņa smējās par to.
Stabili vārdu savienojumiKā smejies.
Avoti: 7-2. sējums