mēdīt
mēdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
PiemēriViņš izstiepa zodu, it kā tur arī bijusi bārdele, un ar pārmērīgu īgnumu.. mēdīja pakaļ tēva stostulīgo maļamo. «Nekā-a, dē-eliņ..»
1.1.intrans.
PiemēriIelas puikas barā visur skrēja viņam pakaļ, auroja mēdīdami..
Avoti: 5. sējums