pieplūdināt
pieplūdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriAtvēru durvis, pieplūdinādams pustumšo priekšnamu ar dienas gaismu.
2.1.Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) — parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
PiemēriSaules gaisma pieplūdina telpu.
Avoti: 6-2. sējums