Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pieplēst
pieplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu; trans.
1.Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriAizbraukuši un sākuši sūnas plēst, vienā vezumā pieplēsuši no celmiem ķērpjus, otrā mīkstas purva sūnas.
  • Aizbraukuši un sākuši sūnas plēst, vienā vezumā pieplēsuši no celmiem ķērpjus, otrā mīkstas purva sūnas.
1.1.Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
PiemēriPieplēst grozu ar zāli.
  • Pieplēst grozu ar zāli.
2.Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Piemēri..Robis apgūlās. Skali jau bija aizvakar pieplēsti..
  • ..Robis apgūlās. Skali jau bija aizvakar pieplēsti..
  • Akmeņi gan jau pieplēsti.
2.1.Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
PiemēriPieplēst grozu ar skaliem.
  • Pieplēst grozu ar skaliem.
3.Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPiesplēst sūnu vēl klāt.
  • Piesplēst sūnu vēl klāt.
3.1.sar. Pieprasīt un iegūt (ko) papildus.
PiemēriPar.. lūgumrakstu viņš noprasīja veselu rubli. Mikums sasolīja kvartu, bet tad skrīveris pieplēsa vēl klāt kociņu..
  • Par.. lūgumrakstu viņš noprasīja veselu rubli. Mikums sasolīja kvartu, bet tad skrīveris pieplēsa vēl klāt kociņu..
  • Vēl vilnainu vesti es pats no savas puses pieplēsu klāt.
Avoti: 6-2. sējums