pieplūdināt
pieplūdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieplūst1.
PiemēriPieplūdināt pļavu ar ūdeni.
- Pieplūdināt pļavu ar ūdeni.
- pārn. «Dzērves aiznes launagu. Jaukās atmiņas pieplūdināja viņa muti ar sājām siekalām.»
2.Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriAtvēru durvis, pieplūdinādams pustumšo priekšnamu ar dienas gaismu.
- Atvēru durvis, pieplūdinādams pustumšo priekšnamu ar dienas gaismu.
- Cilindrveida nespodra stikla lampas pieplūdināja telpā.. siltu spožumu..
- ..pāragri aiztaisītie krāsns dūmeņi pieplūdināja dzīvokli ar tvana gāzi.
2.1.Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) – parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
PiemēriSaules gaisma pieplūdina telpu.
- Saules gaisma pieplūdina telpu.
- ..tūkstošu balsu celta un balstīta - dziesma cēlās pāri namiem, tā pieplūdināja ielas un ziemas sniegā dusošos apstādījumus.
- ..sāka noteiktiem, īsiem cirtieniem kapāt dilles, - gaisu pieplūdināja stipra, elpu aizraujoša smarža..
Avoti: 6-2. sējums