Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieplūst
pieplūst -plūstu, -plūsti, -plūst, pag. -plūdu; intrans.
1.parasti 3. pers. Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
PiemēriGrāvis pieplūst ar ūdeni.
1.1.Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
PiemēriBenzīns un eļļa normāli pieplūda motoram..
2.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
Piemēri..mazā telpa caur lodziņu pieplūduši aumaļām pilna baltas gaismas.
3.Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
PiemēriIelas atkal pieplūda ļaužu pilnas.
3.1.Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) — par lielāku daudzumu cilvēku.
PiemēriSašas galvenā rūpe jau bija, lai [sporta klubā] nepārtraukti pieplūstu puišeļi, pakāpeniski viņi nomainītu jauniešus..
4.parasti 3. pers. Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) — par šķidrumu, gāzi.
PiemēriViļņi pieplūst pie krasta.
Avoti: 6-2. sējums