stenēt
stenēt stenu, steni, sten, pag. stenēju
1.intrans. Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) – par cilvēkiem.
PiemēriVēl tuvējā mežiņa nesasnieguši, daudzi no viņiem [ievainotajiem] sāka streipuļot, klibot un stenēt sāpēs.
- Vēl tuvējā mežiņa nesasnieguši, daudzi no viņiem [ievainotajiem] sāka streipuļot, klibot un stenēt sāpēs.
- ..Laiķis vārtījās pa gultu, stenēja un vaidēja no sāpēm.
- Puisis cirta dakšas, kur pagadījās, cēla stenēdams, un drīz vien viņš nosvīda gluži slapjš.
- pārn. Vientuļa, miegaina Pasaule tālāk iet,.. Tā nespēj domāt, Tā vienmēr soļo Zem jūga stenot.
- pārn. Nakts. Viņa ir melna un drausmīgu trokšņu pilna. Sten vēja svaidītās egles, brakš un čīkst rīvēdamies priežu un bērzu zari.
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..Pār galvām dzird ložberu rejas, Un sašautie zirgi vēl baismīgāk sten, Un sāpēs tumst cilvēku sejas..
- ..Pār galvām dzird ložberu rejas, Un sašautie zirgi vēl baismīgāk sten, Un sāpēs tumst cilvēku sejas..
- Uz lielceļiem un ielām Dārd smagi piekrauti rati. Šņāc pātagas gaisā, Un zirgi sten..
- ..cūka, pieēdusi pankūkas, sten vien, kāpelēdama pa ciņiem.
1.2.pārn. Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
PiemēriSpalgi nosvilpusies, lokomotīve, stenēdama un melnus dūmu mākuļus no resnās skursteņa caurules veldama, lēnām sāk uzņemt ātrumu.
- Spalgi nosvilpusies, lokomotīve, stenēdama un melnus dūmu mākuļus no resnās skursteņa caurules veldama, lēnām sāk uzņemt ātrumu.
- Motors pārpūlē rīstās un sten, traktors zvārojas un zvalstās, bet uz priekšu tomēr kust. Beidzot tas izraujas no dubļiem kā no gūsta.
- Lejā, klasē, stenēdams sit pieputējis sienas pulkstenis.
1.3.pārn. Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem).
Piemēri..Pa klajiem dūmeņiem vējš vaimanā un sten.
- ..Pa klajiem dūmeņiem vējš vaimanā un sten.
- Vēl jūra sten [pēc vētras], kā nesot smagu nastu, Vēl sirmie viļņi sēkļos lūst..
- Tik biedējoši ledus plaisā, Kā bailēs straume vaid un sten...
2.trans. Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
Piemēri«Tu gribi mani izputināt,» viņš pēc brīža stenēja.
- «Tu gribi mani izputināt,» viņš pēc brīža stenēja.
- «Tukšs... beigts... pagalam viss...» viņš stenēja..
- Bet maiņas traktorists.., dabūjis zināt, kas par vainu, pārspīlētā līdzjūtībā stenēja: «..Vai nāvīga čūska iekodusi? Nu, beigas ir, paliksi vēl bez kājas...»
Avoti: 7-2. sējums