gongs
gongs -a, v.
1.Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
PiemēriGonga skaņas.
- Gonga skaņas.
- Laiku pa laikam uz klāja viena gala skandina zvanus, uz otra - sit gongu... Šīm skaņām jau pa gabalu jāvēstī, ka te, miglā ietinies, stāv kuģis.
- Ēvalds.. dzirdēja, ka noskan gongs, vēstīdams pēdējo [sacensību] riņķi.
- ..atskan tiesneša gongs, un sākas sacensības.
1.1.Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
PiemēriPēc gonga sākas izrāde.
- Pēc gonga sākas izrāde.
Avoti: 3. sējums