Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gongs
gongs -a, v.
1.Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
PiemēriGonga skaņas.
1.1.Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
PiemēriPēc gonga sākas izrāde.
Avoti: 3. sējums