gorīt
gorīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
PiemēriSuns iet pie saites, apaļo muguru gorīdams ar uzpurni zobos.
- Suns iet pie saites, apaļo muguru gorīdams ar uzpurni zobos.
- Puisis ceļu gāja, gūžas gorīdams.
Avoti: 3. sējums