gorīties
gorīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ļodzīgi kustēties. Arī staipīties.
PiemēriGorīties spoguļa priekšā.
1.1.pārn. Gāzelēties (par transportlīdzekļiem).
Piemēri..vāģi [rati] kādu acumirkli gorījās un tad no tiltiņa iegāzās grāvī..
2.sar. Tūļāties, nekā nedarīt.
Piemēri«Nu, - ko nu gories! Nagu nav!» viņš uzbļāva.. Dziļi apvainots, Andrs nospļāvās un metās [akmenim] klāt.
Avoti: 3. sējums