pagaist
pagaist -gaistu, -gaisti, -gaist, pag. -gaisu; intrans.
1.Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
Piemēri..dūmu strūklas stīdz, plūst un stiepjas augšup, un ietiecas tieši debesīs, nez kur pagaistot un izklīstot lielos tālumos un augstumos..
- ..dūmu strūklas stīdz, plūst un stiepjas augšup, un ietiecas tieši debesīs, nez kur pagaistot un izklīstot lielos tālumos un augstumos..
- ..par kluso ūdeni pārskrēja sīkas brīzes, un migla pagaisa kā suta no kūpoša katla, kam uzlikts vāks.
- ..ap pusdienas laiku pelēkā dūmaka pagaisa, un saule, spoža un gaidīta, izlieca slaidu loku pilsētas zilajā debesjumā.
1.1.Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) – par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
PiemēriBalsis pagaist tālumā.
- Balsis pagaist tālumā.
- Vienu brīdi, man likās, es vēl dzirdēju Čigāna [zirga] soļus, tad pagaisa arī tie.
- Skaņas drīz pagaisa lapās, gaisā un atvērtos logos.
- ..kā vieglas šūpas no tāluma pacēlās pazīstamās tautas dziesmas «Pūt, vējiņi!» smeldzīgā melodija, tad atkal norima, it kā pagaisa tālumā.
1.2.Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
PiemēriAr rožainu gaismu atausa rīts. Tumsa atkāpās un pagaisa kā nebijusi.
- Ar rožainu gaismu atausa rīts. Tumsa atkāpās un pagaisa kā nebijusi.
- Tālāk jau ejam. Pēc mijkrēšļa dzisas Pagaist no pazarēm ēnas it visas.
- Rīta blāzma pieņemas, un mēnesnīca pagaist.
1.3.Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
Piemēri..Ziedupe līkumu līkumiem vijās alkšņiem apaugušajos krastos, līdz beidzot pagaisa Viršu sila biezoknī.
- ..Ziedupe līkumu līkumiem vijās alkšņiem apaugušajos krastos, līdz beidzot pagaisa Viršu sila biezoknī.
- Viņš paceļ acis pret jumtu, kur jābūt antenai, bet arī tā pagaisuši tumsā un pārslu virmojumā tāpat kā daudz kas cits.
- ..rīts ataust.. ar biezu miglu, kurā pagaist cilvēku stāvi..
- Atvirzīdamies un it kā pagaistot naktī, blāvoja zivju kombināta.. ugunis.
1.4.pārn. Nemanot paiet, aizritēt (par laikposmu).
Piemēri..dēli gluži nemanot izauga par staltiem jaunekļiem, gadi pagaisa, kopjot tēva tīrumus..
- ..dēli gluži nemanot izauga par staltiem jaunekļiem, gadi pagaisa, kopjot tēva tīrumus..
2.Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). Izgaist (2).
PiemēriSkumjas pagaist.
- Skumjas pagaist.
- Nogurums pagaisis.
- Prieks, ar kādu viņš bija gaidījis šo vakaru, pagaisis. Viņš pēkšņi jutās noguris, vīlies un sarūgtināts.
- Atgriezies Gobās, Rūdolfs uzkāpa kūtsaugšā, bet miegs bija pagaisis, viņš gulēja nomodā..
- ..roka [rakstot] centās tikt līdzi steidzīgai domai, kas varēja tikpat pēkšņi pagaist, kā negaidīti uzradusies.
2.1.Tikt aizmirstam.
PiemēriTuvojās rudens, Ainai vajadzēja pārcilāt lekciju piezīmes, lai atsvaidzinātu visu, kas pa vasaru pagaisis no atmiņas.
- Tuvojās rudens, Ainai vajadzēja pārcilāt lekciju piezīmes, lai atsvaidzinātu visu, kas pa vasaru pagaisis no atmiņas.
- Imants sastomās. Ek, tie puķu vārdi pagaisuši no prāta! iesa, viņš ne tikai neatceras vārdus, bet arī nepazīst pašus augus.
- Kāpēc vēl tad, kad no galvas pilnīgi pagaisis grāmatu saturs, varoņu vārdi un notikumi, atmiņu kripatas paspīd atkal un atkal..
3.parasti 3. pers. Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām). Izgaist (3).
PiemēriJo ir taču tā: kas viegli nācis, viegli arī pagaist, bet, kas labi darīts, tas paliek uz visiem laikiem.
- Jo ir taču tā: kas viegli nācis, viegli arī pagaist, bet, kas labi darīts, tas paliek uz visiem laikiem.
- Un likās, ka viss jaukais, ko tur bija pieredzējis un pārdzīvojis, pa šiem dažiem mēnešiem, kopš dzīvo pilsētā, nobālis, pagaisis.
- Tad kādā brīdī viss šis raibums šķita pagaisis - un viņš atvēra acis. Viņš gulēja nepazīstamā, krēslainā telpā, šaurā kalpu gultiņā..
4.Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku).
Piemēri«Vai Kalnarāju arī esi saticis?» «Sen sen neesmu redzējis. Rīga tik liela, darba daudz, un vecie draugi pagaist. Katram savas raizes, savi uzdevumi.»
- «Vai Kalnarāju arī esi saticis?» «Sen sen neesmu redzējis. Rīga tik liela, darba daudz, un vecie draugi pagaist. Katram savas raizes, savi uzdevumi.»
- ..latviešu tauta ilgus gadsimteņus bija cīnījusies pret vācu muižniekiem un bija ticējusi, ka kaklakungi reiz pagaisis no mūsu mājām kā derdzīgi lietuvēni..
- ..Klaucāns atceras, kā sīka, satuntuļota vecenīte sēdēja Ikaunieku istabā un dziedāja... sev pašai, jo sen pagaisuši viņas kādreizējie klausītāji.
- pārn. ..bet es ticu Saulrietu mūžībai. Nevar neticēt aizsaules stundai tai, kad dvēseles aiziet, bet nepagaist.
Stabili vārdu savienojumiPagaist (arī izgaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla).
- Pagaist (arī izgaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) — Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
Avoti: 6-1. sējums