pagājība
pagājība -as, s.; parasti vsk.; poēt.
Tas, kas ir pagājis, bijis. Pagātne.
Piemēri..līdzi [ūdeņiem] aiztecējušas arī tautas atmiņas par krustnešu jūgu, tagad vienīgi senu rakstu tīstokļi un akmens krāsmatas pauž par pagājību.
- ..līdzi [ūdeņiem] aiztecējušas arī tautas atmiņas par krustnešu jūgu, tagad vienīgi senu rakstu tīstokļi un akmens krāsmatas pauž par pagājību.
- Aiziet, nogrimst pagājībā veci likumi un tikumi, bet privātīpašnieku celtie nami paliek.
- Pimens: Uz vecumu es dzīvoju no jauna, Man garām pagājība aizlido... Cik ilgi gan, kad viņa, pilna dzīves, Kā jūra viļņodamās līgoja?
Avoti: 6-1. sējums