pagaist
pagaist -gaistu, -gaisti, -gaist, pag. -gaisu; intrans.
1.Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
Piemēri..dūmu strūklas stīdz, plūst un stiepjas augšup, un ietiecas tieši debesīs, nez kur pagaistot un izklīstot lielos tālumos un augstumos..
1.1.Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) — par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
PiemēriBalsis pagaist tālumā.
1.2.Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
PiemēriAr rožainu gaismu atausa rīts. Tumsa atkāpās un pagaisa kā nebijusi.
1.3.Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
Piemēri..Ziedupe līkumu līkumiem vijās alkšņiem apaugušajos krastos, līdz beidzot pagaisa Viršu sila biezoknī.
1.4.pārn. Nemanot paiet, aizritēt (par laikposmu).
Piemēri..dēli gluži nemanot izauga par staltiem jaunekļiem, gadi pagaisa, kopjot tēva tīrumus..
2.Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). Izgaist (2).
PiemēriSkumjas pagaist.
2.1.Tikt aizmirstam.
PiemēriTuvojās rudens, Ainai vajadzēja pārcilāt lekciju piezīmes, lai atsvaidzinātu visu, kas pa vasaru pagaisis no atmiņas.
3.parasti 3. pers. Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām). Izgaist (3).
PiemēriJo ir taču tā: kas viegli nācis, viegli arī pagaist, bet, kas labi darīts, tas paliek uz visiem laikiem.
4.Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku).
Piemēri«Vai Kalnarāju arī esi saticis?» «Sen sen neesmu redzējis. Rīga tik liela, darba daudz, un vecie draugi pagaist. Katram savas raizes, savi uzdevumi.»
Stabili vārdu savienojumiPagaist (arī izgaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla).
Avoti: 6-1. sējums