sēciens
sēciens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → sēkt1.
PiemēriAizsmacis sēciens.
- Aizsmacis sēciens.
- Dziļš klusums valdīja visā mājā. Nebija dzirdami pat gulētāju sēcieni..
- Jūlijs centās pasmieties, bet tāds dīvains, burbuļojošs sēciens vien iznāca.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → sēkt2.
Avoti: 7-1. sējums