sēdams
sēdams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → sēdēt.
2.parasti ar not. galotni. Tāds, ko lieto sēdēšanai. Sēžams.
PiemēriDivi sēdamie maisi tajās [ragavās] - priekšējam uzklāta zirga sega..
2.1.lietv. nozīmē: sēdamais, -ā, v.; sar. Tas, ko lieto sēdēšanai. Sēdeklis.
PiemēriSameklēt sēdamo.
Avoti: 7-1. sējums