sēdēt
sēdēt sēžu, sēdi, sēž, arī sēdu, sēdi, sēd, pag. sēdēju; intrans.
1.Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
PiemēriSēdēt uz krēsla.
Stabili vārdu savienojumi..Sēdēt uz savas mantas. Palikt sēdot.
1.1.Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriPuikas sāka ķerstīt jaunos bezdelīdzēnus, kuri sēdēja uz spāru galiem..
1.2.pārn. Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) — par augiem, to daļām.
PiemēriZiediem [smiltsērkšķim] ļoti īsi kāti, tāpēc dzeltenās ogas, liekas, sēd tieši uz zariem.
1.3.pārn. Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
Piemēri..uz šī zaļā jumta - sarkanu ķieģeļu skurstenis. Tas sēdēja pietvīcis zaļajās sūnās un brīžam kūpēja..
2.Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
PiemēriJau deviņpadsmit gadus viņš sēdēja teātra komisijā un balsoja..
Stabili vārdu savienojumiSēdēt pie grāmatām.
3.Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
Piemēri«.. cik ilgi jūrnieks var sēdēt krastā bez naudas?»
Stabili vārdu savienojumiSēdēt (arī stāvēt) bez darba.
3.1.Atrasties apcietinājumā, cietumā.
PiemēriŪdris.. gribētu dabūt zināt, cik gadu jāsēd par visiem noziegumiem kopā.
4.parasti 3. pers.; sar. Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
PiemēriTagad mugurā viņam kā uzliets sēdēja pelēks uzvalks, melnu šķērssvītriņu.
Avoti: 7-1. sējums