sēdēt
sēdēt sēžu, sēdi, sēž, arī sēdu, sēdi, sēd, pag. sēdēju; intrans.
1.Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
PiemēriSēdēt uz krēsla.
- Sēdēt uz krēsla.
- Sēdēt pie galda.
- Sēdēt ar taisnu muguru.
- Kad vēl kādu brītiņu bija sēdējušas, tad vecā [sieviete] sacīja: «Celsimies nu atkal, meitiņ, un iesim tālāk..»
- Istabā māte sēdēja uz gultas malas, sēdēja ilgi, itin kā viņai nekādi darbi nebūtu darāmi.
- Uzreiz uzkritis nogurums, ka ne izteikt. Gribas apsēsties un sēdēt, un nekustēties.
- Lai vējš neaiznestu laivas pārāk tālu uz dienvidiem, divi jūrnieki vienmēr sēdēja airos.
- «Uz apsūdzēto sola sēž tikai viens vainīgais. Patiesībā tur būtu jāsēž arī citiem,» Strautmanis iesāka.
Stabili vārdu savienojumi..Sēdēt uz savas mantas. Palikt sēdot.
- ..Sēdēt uz savas mantas sar. — Saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
- Palikt sēdot sar. — Palikt neprecētai, vecmeitās.
- Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla sar. — Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla sar. — Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm sar. — 1. Nedzirdēt, nesaklausīt.2. Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē niev. — Būt kūtram, pasīvam.
- Sēdēt airos — Sēdēt laivā un airēt.
- Sēdēt augstā krēslā idioma — Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
- Sēdēt kaulos (arī asinīs) idioma — Būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
- Sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) idioma — Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- Sēdēt uz apsūdzēto sola — Tikt tiesātam.
- Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) sar. — Būt skopam, pārlieku taupīgam.
1.1.Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriPuikas sāka ķerstīt jaunos bezdelīdzēnus, kuri sēdēja uz spāru galiem..
- Puikas sāka ķerstīt jaunos bezdelīdzēnus, kuri sēdēja uz spāru galiem..
- ..taurenis raibais, uz matiem [meitenei] kas sēž Un nelido projām uz mājām.
- ..irbe sēdēja perēklī uz olām.
1.2.pārn. Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) – par augiem, to daļām.
PiemēriZiediem [smiltsērkšķim] ļoti īsi kāti, tāpēc dzeltenās ogas, liekas, sēd tieši uz zariem.
- Ziediem [smiltsērkšķim] ļoti īsi kāti, tāpēc dzeltenās ogas, liekas, sēd tieši uz zariem.
- ..zem kuplās egles sūnās sēd septiņas baravikas.
1.3.pārn. Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
Piemēri..uz šī zaļā jumta - sarkanu ķieģeļu skurstenis. Tas sēdēja pietvīcis zaļajās sūnās un brīžam kūpēja..
- ..uz šī zaļā jumta - sarkanu ķieģeļu skurstenis. Tas sēdēja pietvīcis zaļajās sūnās un brīžam kūpēja..
- ..traleris sēd ūdenī līdz galvenajam klajam.
2.Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
PiemēriJau deviņpadsmit gadus viņš sēdēja teātra komisijā un balsoja..
- Jau deviņpadsmit gadus viņš sēdēja teātra komisijā un balsoja..
- «Jau divdesmit piecus gadus sēdu pie [automobiļa] stūres.»
- Katrīna pie tējkannas vien sēdēja, un viņam tas cukurs jāpērk..
- «.. vai tādā vakarā kāds pie grāmatām var sēdēt.»
Stabili vārdu savienojumiSēdēt pie grāmatām.
- Sēdēt pie grāmatām — Mācīties, cītīgi lasīt.
3.Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
Piemēri«.. cik ilgi jūrnieks var sēdēt krastā bez naudas?»
- «.. cik ilgi jūrnieks var sēdēt krastā bez naudas?»
- Tagad nu varētu vaļoties. Dēls, meita lieli. Pašai pensija. Bet es lai sēdētu mierīgi mājās!
- «Māt, nu mēs nekad vairs nesēdēsim vakarā bez maizes, es atradu laimes vērdiņu!»
Stabili vārdu savienojumiSēdēt (arī stāvēt) bez darba.
- Sēdēt (arī stāvēt) bez darba sar. — Nestrādāt. Slinkot.
3.1.Atrasties apcietinājumā, cietumā.
PiemēriŪdris.. gribētu dabūt zināt, cik gadu jāsēd par visiem noziegumiem kopā.
- Ūdris.. gribētu dabūt zināt, cik gadu jāsēd par visiem noziegumiem kopā.
- Arestētie sēdēja cietumā un gaidīja tiesu.
4.parasti 3. pers.; sar. Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
PiemēriTagad mugurā viņam kā uzliets sēdēja pelēks uzvalks, melnu šķērssvītriņu.
- Tagad mugurā viņam kā uzliets sēdēja pelēks uzvalks, melnu šķērssvītriņu.
- ..kleita man nekad «nesēdēja uz figūras».. Allaž tā bija tik plata, ka to varēja vismaz pusotras reizes aptīt apkārt..
Avoti: 7-1. sējums