klukstēt
klukstēt parasti 3. pers., klukst, pag. klukstēja; intrans.
1.Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
PiemēriKaut kur iedziedājās gailis, klukstēja vistas..
- Kaut kur iedziedājās gailis, klukstēja vistas..
- Durvīs viņam nāca pretim māte ar klukstošu vistu padusē..
- Pa ciņiem un krūmiem noras malā klukstēja rubeņu mātes: tega, tega... dak, dak..
- pārn. ..traktors klukstēdams iegāja šķūnī.
- pārn. Vilcienam piejūgtā lokomotīve.. spīdināja trīs milzīgas ugunis, bet klukstēja omulīgi, nemaz vēl netaisīdamās braukt.
1.1.pārn.; sar. Apnicīgi runāt.
PiemēriBet viņai bij kāds Paulis - dēls, znots vai kāds cits rada gabals - par to viņa klukstēja līdz pat pārbrauktuvei, reizēm asarām šņaukādamās..
- Bet viņai bij kāds Paulis - dēls, znots vai kāds cits rada gabals - par to viņa klukstēja līdz pat pārbrauktuvei, reizēm asarām šņaukādamās..
Avoti: 4. sējums