Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klumburis
klumburis -ra, v.; sar.; niev.
Neveikls cilvēks.
PiemēriGrieta: Ko nu guli, klumburi! Vai tu redzi, ka tie ir atnākuši mūs gūstīt.
Avoti: 4. sējums