Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klunčot
klunčot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Neveikli, ar pūlēm iet.
Piemēri..izbridu no rāvaines un sāku klunčot pa vagu...
Avoti: 4. sējums