pieskaņa
pieskaņa -as, s.
1.Skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela).
PiemēriNazāla pieskaņa balsij.
- Nazāla pieskaņa balsij.
- Balss tembram bija dūdojoša pieskaņa..
- Raudsepi bij igauņu gājuma.., un abi runāja bez vismazākās svešas pieskaņas.
1.1.pārn. Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
Piemēri..puiši.. sēdēja tā stundām, skatoties saulē, kuras smaidam bija jau rudenīga pieskaņa.
- ..puiši.. sēdēja tā stundām, skatoties saulē, kuras smaidam bija jau rudenīga pieskaņa.
- Pēdējo teikumu izrunādama, Solveiga vairs nesmaida. Gluži otrādi - vārdiem ir skumja pieskaņa.
- Hokejs. Šajā vārdā maģisku pieskaņu saklausa deviņi zēni no desmita.
Avoti: 6-2. sējums