Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klusums
klusums -a, v.; parasti vsk.
1.Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad' nav dzirdamas skaņas.
Piemēri..[cietuma] koridorā žvadzēja atslēgas. Tad apklusa. Bet tad, klusumu pārtrauca kāda džinkstoņa, smalka, un smilkstīga.
  • ..[cietuma] koridorā žvadzēja atslēgas. Tad apklusa. Bet tad, klusumu pārtrauca kāda džinkstoņa, smalka, un smilkstīga.
  • Pēc piecpadsmit kilometru brauciena stepes klusumu pārtrauc traktoru rūkoņa..
  • Nakts ir tumša un klusa, kaut kur tālu aizdārd vilciens. Pēc tam klusums ir vēl dziļāks.
Stabili vārdu savienojumiKapa (arī nāves) klusums.
1.1.Stāvoklis, kad neviens (no klātesošajiem) nerunā, nedzied, nesmejas u. tml.
PiemēriKlusums skatītāju zālē.
  • Klusums skatītāju zālē.
  • «Nu runā, dēls, saki kādu vārdu,» Anlīze pārtrauca klusumu, «Paliek vieglāk, kad dzirdu tavu balsi.»
  • Mirklis klusuma. Kapteinis laikam pārdomāja, ko tālāk teikt. Tad turpināja..
Stabili vārdu savienojumiIevērot klusumu.
2.Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu.
PiemēriPēc kāda laika uzbrukums atslāba. Frontē iestājās klusums. Kareivji spodrināja ieročus, mācījās un gatavojās jaunām cīņām..
  • Pēc kāda laika uzbrukums atslāba. Frontē iestājās klusums. Kareivji spodrināja ieročus, mācījās un gatavojās jaunām cīņām..
  • Pēc spriegām un interesantām sacensībām Saldus sporta bāzēs atkal iestājies klusums.
3.Vispārināta īpašība → kluss1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMājas klusums.
  • Mājas klusums.
  • Meža klusums.
  • Vakara klusums.
4.Vispārināta īpašība → kluss2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNomales klusums.
  • Nomales klusums.
Avoti: 4. sējums