Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kluss
kluss -ais; s. -a, -ā
klusi apst.
klusu apst.
klusām apst.
1.Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu). Tāds, kas nerada stipras skaņas.
PiemēriKluss sauciens.
  • Kluss sauciens.
  • Kluss klauvējiens.
  • Klusa dziesma.
  • Runāt klusā balsī.
  • Klusi soļi.
  • Pīpenštāls nebūtu Pīpenštāls, ja viņa durvīm nepiederētu kluss, neuzbāzīgs, smalki izmeklēts zvans.
  • ..es pierāpjos pie loga un sāku klusu grabināties. Neatsaucas. Es bungoju stiprāk.
  • Ceplis runāja klusām, lai pie pārējiem galdiņiem viņa vārdus nedzirdētu.
  • Eju pa taciņu Sīciņiem solīšiem Klusu klusītēm..
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu). Tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
Piemēri..tai savs kluss kambarītis, kurā neiespiežas nekāds troksnis no kroga istabas..
  • ..tai savs kluss kambarītis, kurā neiespiežas nekāds troksnis no kroga istabas..
  • Tagad tur [stacijā] neelsoja neviena lokomotīve, kluss bija arī lielceļš, tikai no pilsētas puses atlidoja šāvienu troksnis.
  • Dienā ciems bija pavisam kluss, ja atskaita zivju fabriku, ap kuru nenorima ilgi aizturētu valodu troksnis..
Stabili vārdu savienojumiKluss kā kapā (arī kaps).
1.2.Tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu. Tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas.
PiemēriVakars bija tik kluss un dzidrs, ka skaidri varēja sadzirdēt.. ratu rībēšanu uz patālā meža ceļa.
  • Vakars bija tik kluss un dzidrs, ka skaidri varēja sadzirdēt.. ratu rībēšanu uz patālā meža ceļa.
  • Dīvaini, kādēļ šoreiz tik klusa nakts. Kāpēc nesvelpj lokomotīves, netaurē automašīnas un pat sienāžus nedzird?
  • ..sanatorijas balkonā, kā parasts tā sauktajās klusajās stundās, no pulksten diviem līdz četriem, atlaidusies atpūtas krēslos, gulēja slimnieki.
Stabili vārdu savienojumiKlusā stunda.
  • Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
1.3.Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
PiemēriViss ir kluss. ..vairs nešņāc siksnas, Nesten melnās dzelžu krāsnis..
  • Viss ir kluss. ..vairs nešņāc siksnas, Nesten melnās dzelžu krāsnis..
  • Pēkšņi visapkārt kļuva kluss. Kā uz burvju mājienu apklusa sarunas, sastinga smiekli.
  • Baznīcā bija tik klusu, ka varēja dzirdēt lapiņu krītam.
  • pārn. Pirmajos 2-3 mēnešos, kad organizējām [partizānu] vienību,.. bija samērā klusu. Vācieši mums pārāk nesekoja.
1.4.Netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
Piemēri..savāds klusums pārņēma mazo istabiņu un visu māju.. citi mājinieki arī jau gulēja klusā mierā.
  • ..savāds klusums pārņēma mazo istabiņu un visu māju.. citi mājinieki arī jau gulēja klusā mierā.
  • Nekad tak vēl nav redzēta tik skaista pļava.. Te nu bij tas, kas visu rītu gaidīts. Lai aug neaizskarts. Kluss.
2.Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu). Arī nomaļš.
PiemēriKluss pilsētas rajons.
  • Kluss pilsētas rajons.
  • Kluss apvidus.
  • ..bērnam bieži vien ir kauns, citiem redzot, jāt ar iedomātu zirgu, un tas rotaļāties nobēg klusākā stūrī.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām.
PiemēriMierīgs.
  • Mierīgs.
  • ..ezers - un zils kā spogulis..
3.Mazrunīgs. Arī noslēgts, apvaldīts.
PiemēriMarta ir klusa un nopietna. Tā vien šķiet, ka viņa pastāvīgi kaut ko domā un tādēļ negrib runāt..
  • Marta ir klusa un nopietna. Tā vien šķiet, ka viņa pastāvīgi kaut ko domā un tādēļ negrib runāt..
  • ..Kleistene pretēji savam klusajam, rāmajam vīram mīlēja pavēlēt un komandēt.
  • Pasažieri [tramvajā] sagāžas kaudzē kā slīperi, klusākie rūc, temperamentīgākie lamājas..
  • pārn. Degs krāsnī silta liesma, Sirds klusa, klusa būs...
  • pārn. Drūma un klusa bija dvēsele kā no iedzīvotājiem [iedzīvotāju] atstāts nams.
3.1.Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
PiemēriCiti [puiši] dzied.. un smejas, daži atkal ir nopietni un klusi..
  • Citi [puiši] dzied.. un smejas, daži atkal ir nopietni un klusi..
  • Viņi [notiesātie] ir klusi: no viņiem nedzird neviena vārda, bet šis klusums biedē..
  • Krišs sēdēja kluss, rievās savilktu pieri.
  • ..lekcijās visas meitenes sēdot klusas kā pelītes.
Stabili vārdu savienojumiCiest klusu. Kluss (arī mēms) kā kaps.
3.2.Tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, izcelties.
PiemēriIr mākslinieki, kas klusi un neuzkrītoši iet savu ceļu, nedzenoties pēc panākumiem un lauriem..
  • Ir mākslinieki, kas klusi un neuzkrītoši iet savu ceļu, nedzenoties pēc panākumiem un lauriem..
4.Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
PiemēriKluss naids.
  • Kluss naids.
  • Klusa laime.
  • Klusas sāpes.
  • ..sirdī iegula kluss maigums.
  • «Vecos darba biedrus esat pavisam aizmirsuši,» kluss pārmetums ieskanas viņas balsī.
  • Tik klusa tava laipnā mīlība, Ka nemana Ne tas, ko tava roka noglauda.
4.1.Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu). Viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
PiemēriPatīkama akvareļu klusā krāsu saskaņa.
  • Patīkama akvareļu klusā krāsu saskaņa.
  • ..kalnu un leju, upju un ezeru, biržu un mežu klusais, intīmais skaistums atstājis neizdzēšamu iespaidu viņa [komponista] daiļradē.
4.2.Tāds (piemēram, laikposms), kurā nav ievērojamu notikumu.
PiemēriLielajam uzbrukumam sekoja klusas dienas.
  • Lielajam uzbrukumam sekoja klusas dienas.
4.3.Tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
PiemēriUn tad bija bēres - klusas un trūcīgas, kā jau tādiem bēdu ļautiņiem mēdz būt.
  • Un tad bija bēres - klusas un trūcīgas, kā jau tādiem bēdu ļautiņiem mēdz būt.
  • Jūle ar Simku klusi salaulājās..
  • Kaut kas viņā bija tā kā aizlūzis, un viņa dzīvoja pavisam klusi.
5.apst. Citiem nezinot, neievērojot. Paslepus.
PiemēriViņš mani klusām veda istabā, Lai citi neredz.
  • Viņš mani klusām veda istabā, Lai citi neredz.
  • Vīkulis ar savu Prici bij pazuduši paklusiņām un nemanīti. Tikpat klusām arī abi Ozoliņi taisījās prom.
Stabili vārdu savienojumiKlusā daba.
  • Klusā daba Tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Šī žanra mākslas darbs.
Avoti: 4. sējums