klusiņām
klusiņām apst.
klusītēm apst.
klusītiņām [kluˈsītiņām] apst.
1.Dem. → klusi. Ļoti klusi.
Piemēri..es tik klusiņām kājas vilku pa augsto zilenāju krūmu starpu, ka pats savu soļu nedzirdēju.
Stabili vārdu savienojumi
2.Citiem nezinot. Paslepus.
PiemēriIzlietodams īsos vienatnes brīžus.., Dzilna klusiņām sakravā savas mantas čemodānā.
Avoti: 4. sējums