klusība
klusība -as, s.; parasti vsk.
1.lok.: klusībā, apst. nozīmē Citiem nezinot. Tā, ka nepievērš citu uzmanību.
Piemēri..to nosprieda lielā klusībā un slepenībā, lai nenāktu ļaužu valodās.
1.1.Sevī, savās domās.
Piemēri«Kaut viņa uzkavētos manā zemnīcā ilgāk,» es klusībā vēlējos.
Avoti: 4. sējums