klusēt
klusēt klusēju, klusē, klusē, pag. klusēju, retāk klusu, klusi, klus, pag. klusēju; intrans.
1.Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
PiemēriVīri neteica nekā. Klusēdami viņi ēda sauso maizi..
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Neizpaust (ko). Neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
PiemēriVisu noliegt, klusēt, klusēt tagad vajadzēja. Nedrīkstēja ne pušplēsta vārdiņa minēt par to, kur tēvs noglabāja lapiņas.
1.2.Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā). Aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
PiemēriPēc Oskara lomas Pēteris Lucis kinomākslā klusēja gadiem ilgi.
1.3.Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
Piemēri..Ināra neraksta uz slimnīcu. Viņa klusē un cieš.
1.4.Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriNe mazākā vēsmiņa neiešalcās koku lapotnēs, puķes stāvēja kā sastingušas, un visi putni klusēja.
2.parasti 3. pers. Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.). Nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
PiemēriRadioaparāts klusē.
2.1.Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
PiemēriNakts ir vēsa.. Mežs kļūs atkal, un upe tin miglu..
Avoti: 4. sējums