Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klupiens
klupiens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → klupt1.
Piemēri«Jūs lieliski dejojat!» Helga pasmaidīja. «Ak tā?» sekoja briesmīgs klupiens, bet meitene klupa tieši tajā pašā brīdī.
Avoti: 4. sējums