klupt | LLVV

klupt

klupt klūpu, klūpi, klūp, pag. klupu; intrans.

1.Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) – par cilvēkiem.

Piemēri..zirgu pakavi no kūdrainās zemes bija izcēluši melnas dobes. Šais dobēs Helēna reizēm klupa.

..zirgu pakavi no kūdrainās zemes bija izcēluši melnas dobes. Šais dobēs Helēna reizēm klupa.
Pa slīpajām, mālainajām grāvja malām kājas mūk atpakaļ, pāris reižu viņa klūp, nokrīt uz ceļiem, līdz izķepurojas laukā.
..kājas aizvien aizmetās, un Marčs klupa..
pārn. Katrs pēc sava prāta dzīvo, klūp un meklē laimi.
pārn. Ik vakaru mēnestiņš Klupdams kāpa kalniņā..
pārn. Skrien pa pļavu basām kājām manas domas, Klūp pa ziedu džungļiem mani sapņi.
Klupdams krizdams es steidzos lejā pa kāpnēm..

Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams.

Klupdams krizdams — Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.

1.1.Par dzīvniekiem.

Piemēri..zirgs klupa un izmeta jātnieku no sedliem.

2.Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).

Piemēri..viņš nošņācās, galvu nopurinādams, saskaities par tiem, no kuriem jābēg, bet vēl vairāk par tiem, kas pa kaklu pa galvu klupa laivās.

..viņš nošņācās, galvu nopurinādams, saskaities par tiem, no kuriem jābēg, bet vēl vairāk par tiem, kas pa kaklu pa galvu klupa laivās.
Kad Līze pēdīgi atnāca un jau no tālienes redzēja Jāni nekustošu pie zemes guļot, viņa.. kā ārprātīga klupa Jānim blakus zemē.
Vecais, klupdams palīgā, sagrābis tikko no ēzes izceltu dzelzi, abas delnas jēlas kā nodīrātas.

2.1.Strauji virzīties uz priekšu un tvert.

PiemēriAlberts nogrūž puiku no sēdekļa un klūp airos.

3.sar. Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.

PiemēriAris iesvilās pa īstam, klupa Egilam krūtīs..

3.1.Par dzīvniekiem.

PiemēriPasvied viņam [sunim] maizes garozu, viņš to apēd un klūp kājā.

Stabili vārdu savienojumiUz deguna klupdams (arī krizdams).

Avoti: 4. sējums