Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klunkuru
klunkuru ģen., nelok.; sar.
Savienojumā «klunkuru klunkuriem»: ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
PiemēriPēkšņi Moris [suns].. klunkuru klunkuriem pazuda aiz Šķūņa.
Avoti: 4. sējums