Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nemiers
nemiers -a, v.
1.parasti vsk. Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
PiemēriViņa bija vienmēr kaut kur traukusies, nevarējusi ne brīdi nosēdēt bez darba arī zēnā bija iedzimis šis nemiers..
  • Viņa bija vienmēr kaut kur traukusies, nevarējusi ne brīdi nosēdēt bez darba arī zēnā bija iedzimis šis nemiers..
  • Valērijs šķita kā cilvēks, kas steidzas pa nemitīgi aicinošu ceļu; nemiers liedz norimt un atpūsties nomalē.
  • Ja būtu diena, viņš sēstos mašīnā un trauktos uz kādu kolhozu. Bet tagad bija nakts.. Viņš staigāja pa savu kabinetu kā pa sprostu, velti gaidīdams, ka nemiers rimsies. Bet tas nerima. Gluži otrādi - visa viņa būtne alka darbības..
1.1.Satraukums, uzbudinājums.
PiemēriAtkalredzēšanās gaidas - ar māti, ar tēvu, ar katru kaktiņu [dzimtajā] mājelē.. - kādu nemieru tās iekurina visā ķermenī.
  • Atkalredzēšanās gaidas - ar māti, ar tēvu, ar katru kaktiņu [dzimtajā] mājelē.. - kādu nemieru tās iekurina visā ķermenī.
  • Sabiedriskajās telpās neiederas spilgti, koši sienu laukumi. Tie uztrauc un ienes telpā nemieru, kas traucē darbu.
  • Kaspara lielā, drebošā plauksta juta Zandas pakauša liego siltumu; tas izplūda pa dzīslām,.. pieliedams ķermeni ar tumšu, neapvaldāmu nemieru.
2.parasti vsk. Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
PiemēriNemitīgs nemiers. Nerimstot ilgojamies pēc kā jauna. Pat jaukā mūzikā klausoties,.. domās slīdam uz priekšu, it kā ko gaidīdami..
  • Nemitīgs nemiers. Nerimstot ilgojamies pēc kā jauna. Pat jaukā mūzikā klausoties,.. domās slīdam uz priekšu, it kā ko gaidīdami..
  • Man jāpalīdz viņu [skolēnu] nemieru vēl vairāk sakurt, jo jaunatne bez nemiera un gaisīgiem ideāliem ir jau veca.
  • Mūs nemiers arvien tālāk nes kā stipra straume straujos palos,.. jo it kā svēta uguns kaist tik dziņa aizsniegt to, kas skaists.
3.parasti vsk. Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
Piemēri..māte pret savu bērnu jūt mīlestību, bet reizē ar to viņa izjūt arī bailes un uztraukumu, kad bērns ir slims, nemieru, kad viņa nav mājās..
  • ..māte pret savu bērnu jūt mīlestību, bet reizē ar to viņa izjūt arī bailes un uztraukumu, kad bērns ir slims, nemieru, kad viņa nav mājās..
  • Tagad viņi apstājas jau biežāk. Nu arī Ievu sāk pārņemt nemiers, Vai viņi iet pareizi?
  • Lēkmes laikā slimnieks pēkšņi sajūt izteikti ātras sirdsklauves, ko nereti pavada.. nemiera izjūta..
3.1.Bailes, tramīgums (dzīvniekiem).
PiemēriKrančelis.. drīz ieņurdējās, drīz smilkstēja.., nevarēdams savā ādā rimties, izrādīja visu savu nemieru..
  • Krančelis.. drīz ieņurdējās, drīz smilkstēja.., nevarēdams savā ādā rimties, izrādīja visu savu nemieru..
  • ..viņas [ķīvītes] brīžam satraukti uzspurdz no ciņiem un izkliedz savu nemieru.
4.parasti vsk. Stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas, arī postošas parādības dabā.
PiemēriPalu nemiers.
  • Palu nemiers.
  • ..pie visa vainīgs pavasaris, kas nāk ar negantu nemieru - ar ūdeņu laušanos zem kupenām un sulu laušanos cauri sasalušiem stumbriem.
  • Viļņi nebija sevišķi lieli, bet traucās uz krasta pusi nikni un saīguši. Kāpu priedēs gulēja nepārtraukta šņākoņa. Sākumā Vilis klausījās jūras apvaldītajā nemierā..
  • Bet tā atkal ir Daugava, kas tur ārā trokšņo, pat nakts melnumā nepazīdama atpūtas. Nemiers klauvē ar tūkstoš dūrēm pa ledus vāku.
5.parasti vsk. Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi, arī naids.
PiemēriMiers baro, nemiers posta.
  • Miers baro, nemiers posta.
  • Mājās valdīja ķildas un nemiers bez gala.
6.parasti vsk. Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
Piemēri..zemnieku nemiers ar zviedru un vācu kungiem noveda pie zemnieku sacelšanās, kuru nežēlīgi apspieda.
  • ..zemnieku nemiers ar zviedru un vācu kungiem noveda pie zemnieku sacelšanās, kuru nežēlīgi apspieda.
  • Šis nemiers - tas sākās jau sen. Muižnieku nomāktie zemnieki, beztiesība vajātie pilsētu strādnieki draudoši novērsās no valdības.. Vietām izmisumā uzliesmoja dumpis.
  • Trīsdesmito gadu saimnieciskā krīze vairoja tautas masu nemieru. Cilvēki meklēja ceļu uz labāku dzīvi.
7.tikai dsk. Aktīva masu darbība pret apspiedējiem, arī sacelšanās.
PiemēriKauguru nemieri 1802. gada 20. februārī sasniedza šķiru cīņas augstāko pakāpi. Tos varēja apspiest tikai ar karaspēku.
  • Kauguru nemieri 1802. gada 20. februārī sasniedza šķiru cīņas augstāko pakāpi. Tos varēja apspiest tikai ar karaspēku.
  • ..visu Vidzemi [18. gadsimta beigās] aptvēra plaši zemnieku nemieri: novesti līdz bezcerībai un izmisumam, arī Cēsu novada dzimtļaudis sacēlās pret muižkungu nežēlību un varmācību.
  • ..visā Krievijā un Rīgā notiekot strādnieku nemieri, ļaudis izejot ielās un prasot sev labāku dzīvi un brīvību.
  • ..daudzās kapitālistiskajās zemēs notiek studentu nemieri.
8.lok.: nemierā, savienojumā ar verba «būt» formām. Būt neapmierinātam.
Piemēri..vedeklu viņa cēla augšā, pirms vēl logā jautās ausmas svīdums. «Es nevaru vien nobrīnīties, kāpēc tev tik neizguļams miegs!» viņa bija nemierā.
  • ..vedeklu viņa cēla augšā, pirms vēl logā jautās ausmas svīdums. «Es nevaru vien nobrīnīties, kāpēc tev tik neizguļams miegs!» viņa bija nemierā.
8.1.Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
PiemēriKas tie ir par cilvēkiem.. - vienmēr ar kaut ko nemierā, vīpsnā un ņirgājas gan par dzejniekiem, gan par filozofiem..
  • Kas tie ir par cilvēkiem.. - vienmēr ar kaut ko nemierā, vīpsnā un ņirgājas gan par dzejniekiem, gan par filozofiem..
Stabili vārdu savienojumiNemiera gars (arī putns). Nemiera pilns.
Avoti: 5. sējums