nemierpilns
nemierpilns -ais; s. -a, -ā
1.Ļoti darbīgs, rosīgs.
PiemēriNemierpilns noskaņojums.
- Nemierpilns noskaņojums.
2.Nemierīgs2.
PiemēriHamlets.. bija aktīvs, nemierpilns domātājs..
- Hamlets.. bija aktīvs, nemierpilns domātājs..
- Lepna un nemierpilna ir arī Aspazijas mīlas dzeja.
3.Tāds, kurā izpaužas satraukums, rūpes, raizes.
Piemēri«Valt! Valtiņ-ū!» nemierpilns sauciens atlido no sētsvidus..
- «Valt! Valtiņ-ū!» nemierpilns sauciens atlido no sētsvidus..
- Askolda nemierpilno noskaņu pamanīja arī darbā. Te viņš savā nodabā smaidīja, likās priecīgs, te bez jebkāda redzama iemesla sadrūma..
4.Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu).
PiemēriNemierpilni gadi.
- Nemierpilni gadi.
- ..ziemā viņš gatavoja jaunu dzejoļu grāmatu. Viņam gribējās tajā ietvert laikmeta trauksmaino, nemierpilno elpu.
5.Tāds, kam ir raksturīgas strauji mainīgas dabas parādības.
PiemēriNemierpilns rudens.
- Nemierpilns rudens.
Avoti: 5. sējums